LZTI /

Biežāk uzdotie jautājumi

  • Kā kļūt par ZTI?

    Lai kļūtu par tiesu izpildītāju un tādējādi iedzīvotājiem visā valstī būtu nodrošināta vienlīdzīga iespēja vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja izpildīt viņa rīcībā esošos izpildu dokumentus, tiek rīkoti zvērināta tiesu izpildītāja eksāmeni.

    Tieslietu ministrija un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir atbildīgās iestādes par zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena rīkošanu. Parasti zvērināta tiesu izpildītāja eksāmens tiek rīkots ne retāk kā vienu reizi gadā. Tieslietu ministrs eksāmena dienu izsludina oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vismaz mēnesi pirms eksāmena. Pēc šīs publikācijas mēs (LZTIP) savā mājas lapā publicējam eksāmena norises dienu.

    Pretendentam nepieciešamas zināšanas dažādās jomās: vispārējā tiesību teorija;  konstitucionālās tiesības; administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības; Tiesu izpildītāju likums un no tā izrietošie normatīvie akti; civiltiesības un civilprocesa tiesības; finanšu un nodokļu tiesības; darba tiesības; jūras tiesības; komerctiesības; starptautiskā civilprocesuālā un kriminālprocesuālā sadarbība; lietvedība un arhīvniecība.

    Vairāk informācija "Tiesu izpildītāju likumā".

  • Kas ir zvērināta tiesu izpildītāja palīgs?

    Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs ir zvērināta tiesu izpildītāja darbinieks, kas vismaz gadu ir nostrādājis šī zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta amatā un kuru tieslietu ministrs pēc zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena nokārtošanas un pozitīva Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes novērtējuma saņemšanas ir apstiprinājis zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā.

  • Kas ir zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāts?

    Par zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu var būt persona, kas:

    • sasniegusi divdesmit viena gada vecumu;
    • ir Latvijas Republikas pilsonis;
    • prot valsts valodu augstākajā līmenī;
    • pēc akreditētas studiju programmas apguves ieguvusi otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē vai tiesību maģistra studiju programmā un jurista kvalifikāciju vai apgūst tiesību zinātnes šādā programmā.

    Par zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu nevar būt Tiesu izpildītāju likuma 13. panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās personas. Tātad par zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu, piemēram, nevar apstiprināt personu, kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu.

    Personu zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta amatā apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, pamatojoties uz šīs personas darba devēja – zvērināta tiesu izpildītāja – priekšlikumu. Pēc apstiprināšanas zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta amatā palīga kandidāts sagatavojas zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību veikšanai, darbojoties zvērināta tiesu izpildītāja vadībā un izpildot atsevišķus uzdevumus zvērināta tiesu izpildītāja uzraudzībā.

     

  • Ko dara zvērināta tiesu izpildītāja palīgs?

    Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs var aizvietot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa atvaļinājuma un slimības laikā. Aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju, palīgs veic visas zvērināta tiesu izpildītāja funkcijas.

    Pārējā laikā ar katrā konkrētā lietā izsniegtu zvērināta tiesu izpildītāja atļauju zvērināta tiesu izpildītāja palīgam ir tiesības:

    • veikt amata darbības, lai nodrošinātu tiesas un citu institūciju un amatpersonu nolēmumu izpildi, izņemot lēmuma pieņemšanu par izpildu lietvedības izbeigšanu, kā arī parādnieka kustamās mantas vai nekustamā īpašuma izsoles noturēšanu;
    • piegādāt tiesas pavēstes un citus dokumentus;
    • veikt mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā.
  • Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārās uzraudzības kārtība

    Personu sūdzības par zvērinātu tiesu izpildītāju vai to palīgu pieļautajiem disciplinārajiem pārkāpumiem izskata Tieslietu ministrija un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, 

    Ministrijas un padomes kompetence ir nošķirta:

    Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm.

     Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju par:

    • Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumu;
    • profesionālās ētikas normu pārkāpšanu;
    • Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu;
    • citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu, piemēram, padomes metodisko norādījumu, pārkāpumu.

    Ne tieslietu ministrs, ne Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome uz personas sūdzības pamata nav tiesīgi apturēt vai atlikt izpildu darbības. Tiesības pieņemt lēmumu par izpildu darbību atlikšanu konkrētā izpildu lietā ir tikai zvērinātam tiesu izpildītājam vai tiesai, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā izskatot sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām.

    Gan tieslietu ministrs, gan Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ierosināto disciplinārlietu nodod izskatīšanai zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijai.

    Disciplinārlietu komisija sastāv no:

    • 2 Tieslietu ministrijas pārstāvjiem;
    • 2 zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē ievēlētiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem;
    • 1 Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkota Augstākās tiesas tiesneša.

    Disciplinārlietu komisija var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

    • izbeigt disciplinārlietu;
    • nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā izskaidrotu zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību;
    • uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam disciplinārsodu;
    • ierosināt tieslietu ministram atcelt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata.

    Disciplinārsoda veidi:

    • piezīme;
    • rājiens;
    • naudas sods no 150 līdz 1430 EUR apmērā;
    • atcelšana no amata.

     

  • Ko zvērināti tiesu izpildītāji pārdod elektroniskās izsolēs?

    Zvērināti tiesu izpildītāji elektroniskās izsolēs pārdod nekustamo īpašumu, uz kuru piedziņa tiek vērsta izpildu lietvedības ietvaros, kuru tiesa ar savu nolēmumu noteikusi pārdot izsolē vai kurš atzīts par bezmantinieku mantu un ir apgrūtināts ar mantojuma atstājēja parādiem. No 2017. gada vidus elektroniskās izsolēs tiks pārdota arī kustamā manta, piemēram, transportlīdzekļi un sabiedrību kapitāldaļas.

  • Kur atrodamas zvērinātu tiesu izpildītāju rīkotās elektroniskās izsoles?

    Visas zvērinātu tiesu izpildītāju elektroniskās izsoles tiek rīkotas Elektronisko izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv/. Elektronisko izsoļu vietne ir Izpildu lietu reģistra modulis. Tās turētāja un darbības nodrošinātāja ir Tiesu administrācija. Pieteikties dalībai elektroniskā izsolē var tikai personas, kas ir reģistrējušās Elektronisko izsoļu vietnes Izsoļu dalībnieku reģistrā.

  • Kā reģistrēties Izsoļu dalībnieku reģistrā?

    Persona var reģistrēties:

    • PATI, identificējoties ar kādu no www.latvija.lv piedāvātajiem līdzekļiem (eID karti, elektroniskā paraksta viedkarti e-ME vai internetbanku).

    Ja norādīto identificēšanās līdzekļu nav -

    • VĒRŠOTIES KLĀTIENĒ pie jebkura zvērināta tiesu izpildītāja un uzrādot derīgu personu apliecinošu dokumentu. Ziņas par personu reģistrā ievada zvērināts tiesu izpildītājs un nosūta uz personas e-pasta adresi lietotājvārdu un paroli. Personai 24 h laikā ar šo paroli jāautentificējas Elektronisko izsoļu vietnē, jāpiekrīt vietnes lietošanas noteikumiem un jānomaina parole. Ja tas netiek izdarīts, piekļuve šī lietotāja kontam automātiski tiek bloķēta.

    Izsoļu dalībnieku reģistrā personai jāreģistrējas tikai vienreiz. Reģistrēšanās neuzliek personai par pienākumu pieteikties dalībai kādā no izsolēm.

  • Kā pieteikties dalībai izsolē?

    Pieteikties dalībai izsolē var tikai Izsoļu dalībnieku reģistrā reģistrēta persona un tikai, izmantojot savu lietotāja kontu (profilu) Elektronisko izsoļu vietnē.

    Pieteikšanās termiņš – 20 dienas no izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma. Personu ērtībai Elektronisko izsoļu vietnē pie katra sludinājuma ir norādīts datums, līdz kuram personas var pieteikties dalībai attiecīgajā izsolē.

    Lai persona tiktu pielaista dalībai izsolē, tai ir jāveic divi obligātie maksājumi:

    • izsoles nodrošinājums 10% apmērā no izsolāmā īpašuma novērtējuma jāieskaita zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā un
    • maksa par dalību e-izsolē 15 EUR apmērā – jāieskaita Tiesu administrācijas kontā.

    Maksāšanas veidi:

    • tiešsaistē Elektronisko izsoļu vietnē, izmantojot www.latvija.lv piedāvātos maksāšanas rīkus vai
    • izdrukājot Elektronisko izsoļu vietnes ģenerētos rēķinus un apmaksājot tos internetbankā vai bankas filiālē. Lai personas maksājums tiktu ātri un nekļūdīgi atpazīts, maksājuma mērķi obligāti jānorāda rēķina numurs!

    Jāņem vērā, ka šiem maksājumiem jābūt saņemtiem attiecīgajos kontos līdz 20. dienas pl.23.59! Ja maksājumi tiks saņemti vēlāk, persona dalībai izsolē netiks pielaista.

  • Kas nedrīkst piedalīties izsolē?

    Saskaņā ar Civilprocesa likuma 607. panta trešo daļu izsolē nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi izsolāmā īpašuma novērtēšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki!

  • Kas izlemj par personas autorizēšanu dalībai izsolē?

    Personu pielaiž dalībai izsolē tas zvērināts tiesu izpildītājs, kurš izsludinājis izsoli. Zvērināts tiesu izpildītājs 5 darba dienu laikā:

    • pārbauda, vai persona, kas pieteikusies izsolei, nav viņš pats, parādnieks lietā, parādnieka aizbildnis vai aizgādnis vai sertificētais vērtētājs, kas veicis novērtēšanu izsolāmajam īpašumam;
    • pārbauda, vai saņemti obligātie maksājumi;
    • autorizē personas dalību izsolē vai atsaka autorizāciju.
  • Kā notiek solīšana?

    Solīt var tikai elektroniski, nospiežot attiecīgo pogu solīšanas logā, no brīža, kad attiecīgais dalībnieks ir autorizēts dalībai izsolē, līdz izsoles noslēgumam.

    Solīšana sākas no izsoles sākumcenas. Solītājs nevar reģistrēt solījumu, kas:

    • ir mazāks vai vienāds ar sākumcenu;
    • atšķiras no izsoles soļa;
    • ir mazāks vai vienāds ar iepriekš reģistrētiem solījumiem.

    Reģistrētos solījumus nevar atsaukt vai mainīt. Solītājs izsoles laikā redz savas un citu solītās summas un solījuma reģistrēšanas laiku hronoloģiskā secībā, bet neredz citu solītāju vārdu, uzvārdu vai nosaukumu.

     

  • Cik ilgi norit izsole?

    Izsole ilgst 30 dienas: no sludinājumā norādītā sākuma datuma līdz 30.dienas pl.13:00, bet ja tā iekrīt brīvdienā vai svētku dienā – nākamajā darba dienā pl.13:00. Ja pēdējo 5 minūšu laikā pirms noslēguma tiek reģistrēts solījums, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts par 5 minūtēm.

  • Kas var pārtraukt izsoli?

    Izsoli var pārtraukt zvērināts tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos. Piemēram, ja izsoles norisē konstatēti būtiski tehniski traucējumi, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, vai gadījumā, ja tiesa pieņēmusi lēmumu atlikt izpildu darbības vai apturēt izpildu lietvedību.

    Izsole pārtraucama arī tajos gadījumos, ja to lūdzis piedzinējs vai ja parādnieks samaksājis visu parāda summu un sedzis sprieduma izpildes izdevumus. Ja līdz izsoles noslēgumam palikušas mazāk nekā 7 dienas, šo iemeslu dēļ izsole gan vairs nav pārtraucama.

  • Ko uzskata par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, un kādas ir to sekas?

    • Ja solīšana nav bijusi iespējama pēdējā stundā pirms izsoles noslēgšanās laikposmā, kas kopā veido vismaz 5 minūtes, izsoles ilgumu pagarina par 24 stundām.
    • Ja solīšana nav bijusi iespējama pēdējās 10 minūtēs pirms izsoles noslēguma neatkarīgi no šādu traucējumu ilguma, izsoles ilgumu pagarina par 24 stundām.
    • Ja solīšana nav bijusi iespējama laikposmā, kas no izsoles sākuma brīža līdz izsoles noslēguma dienas pl.12:00 kopā veido vairāk nekā 10 % no kopējā izsoles pamata laika, izsoli atzīst par nenotikušu.
    • Ja par 24 stundām pagarinātajā izsolē solīšana nav bijusi iespējama laikposmā, kas no izsoles pagarināšanas brīža līdz izsoles noslēguma dienas pl.12:00 kopā veido vairāk nekā 10 % no izsoles pagarinājuma laika, izsoli atzīst par nenotikušu.
    • Ja konstatēts sistēmas drošības pārkāpums, izsoli atzīst par nenotikušu.

     

  • Kas sagatavo izsoles aktu?

    Izsoles aktu ģenerē Elektronisko izsoļu vietne. To nesagatavo zvērināts tiesu izpildītājs, un tas ir derīgs bez zvērināta tiesu izpildītāja paraksta. Izsoles aktu zvērināts tiesu izpildītājs, izmantojot Elektronisko izsoļu vietni, nosūta izsoles dalībniekam, kas nosolījis augstāku cenu nekā citi, - nosolītājam.

     

  • Kas jādara nosolītājam?

    Nosolītājam viena mēneša laikā pēc izsoles noslēguma dienas jāsamaksā:

    • visa summa, ko viņš nosolījis;
    • pievienotās vērtības nodoklis, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli;
    • valsts nodeva par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;
    • valsts un kancelejas nodeva, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.
  • Kas ir fakta fiksēšana?

    Fakta fiksēšana ir konkrētu lietu, parādību, stāvokļa vai darbību, kas ir uztveramas ar cilvēka maņu orgāniem un pēc vajadzības nosakāmas ar speciāliem tehniskajiem līdzekļiem vai mērierīcēm, formulēšana vārdos, kas tiek ierakstīti aktā par fakta fiksēšanu.

  • Kad var noderēt fakta fiksēšana?

    •  nopludinātas telpas;
    • acīmredzami nekvalitatīvi veikts remonts vai sniegts cits pakalpojums;
    • liegta piekļuve īpašumam;
    • jānodod vai jāpieņem manta;
    • jāpierāda elektroniskā vidē izvietotas informācijas esība (e-pasta vēstule; SMS sarakste, reklāma, sludinājums, publikācija u.c.);
    • radies konflikts, kura apstākļi būtu dokumentāli jāfiksē;
    • jādokumentē kādas norises gaita;
    • problēmas īstenot saskarsmes tiesības;
    • radusies kāda cita situācija, par kuru jānodrošina pierādījumi.
  • Kas ir akts par fakta fiksēšanu?

    Akts par fakta fiksēšanu ir rakstveida pierādījums. To var izmantot tiesā, policijā un citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kā arī savstarpējā strīdu risināšanā, lai pierādītu savus apgalvojumus.

  • Kas veic faktu fiksēšanu?

    Faktu fiksēšanu pēc ieinteresētās personas rakstveida lūguma veic zvērināts tiesu izpildītājs, kas praktizē tās apgabaltiesas teritorijā, kurā fiksējams fakts.

  • Kā atrast zvērinātu tiesu izpildītāju?

    Šeit var iegūt aktuālu informāciju par visu Latvijā praktizējošu zvērinātu tiesu izpildītāju prakses vietām, kontakttālruņiem, e-pastiem un pieņemšanas laikiem.

  • Kādus faktus var nofiksēt?

    Zvērināts tiesu izpildītājs formulē vārdos un ieraksta aktā tikai to, ko pats redz, dzird vai kā savādāk uztver vai ko nolasa no mērierīču rādītājiem konkrētajā fakta fiksēšanas vietā un brīdī, piemēram, informāciju (liecības, dokumentus, tajā skaitā elektroniskajā vidē), darbību, objekta vizuālo stāvokli u.c.

  • Kādi ir priekšnoteikumi, lai nofiksētu faktu?

    Zvērināts tiesu izpildītājs veic fakta fiksēšanu, pamatojoties uz ieinteresētās personas rakstveida iesniegumu. Iesniegumā ir jānorāda:

    • kādu faktu iesniedzējs lūdz fiksēt;
    • kādam mērķim fakta fiksēšana ir nepieciešama;
    • formu, kādā nofiksētais fakts aktā jāatspoguļo – digitālā vai rakstveida formā;
    • veidu, kādā izsniedzams akts – papīra formā vai elektroniski.
  • Kas ir ieinteresētā persona?

    Ieinteresētā persona ir fiziska vai juridiska persona, kura pati vai ar pārstāvja palīdzību vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu nofiksēt faktu.

  • Kas ir fakta fiksēšanas mērķis?

    Fakta fiksēšanas mērķis ir palīdzēt ieinteresētajai personai pierādīt konkrēta fakta esību. Piemēram, to, ka ieinteresētajai personai appludināts dzīvoklis. Fakta fiksēšana šādā situācijā palīdzētu pierādīt, ka appludināšana noteiktā laikā un vietā notikusi, kā arī atspoguļotu tās apmērus. Fakta fiksēšanas mērķim jābūt tiesiskam! Aizliegts fiksēt ieinteresētās personas prettiesiskas darbības.

  • Cik izmaksā fakta fiksēšana?

    Ieinteresētajai personai jāsedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības takse un fakta fiksēšanas izdevumi. Takses apmērs noteikts Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr.451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” 8.2. punktā, bet nepieciešamo izdevumu apmērs nosakāms saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumiem Nr.9 “Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem”.

  • Kā vēršama piedziņa uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām?

    Civilprocesa likuma 594.panta pirmā daļa noteic to, cik lielus ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem atļauts veikt. Ieturējumu apmērs noteikts procentuālā izteiksmē un atšķiras atkarībā no piedziņas veida. Ieturējumi izdarāmi 50 procentu apmērā, ja jāpiedzen uzturlīdzekļi, jāatlīdzina zaudējumi sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai jāatlīdzina zaudējums, kas nodarīts, izdarot noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus, saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 2.punkts). Citu parādu piedziņai ieturējumi izdarāmi 30 procentu apmērā, saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. (Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 3.punkts). Īpaši izdalītas ir uzturlīdzekļu piedziņas lietas nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā. Atšķirībā no pārējiem piedziņas veidiem, attiecībā uz kuriem Civilprocesa likums noteic procentuālo darba samaksas (un tai pielīdzināto maksājumu) daļu, kuru drīkst ieturēt, šādu parādu piedziņai Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 1.punkts noteic tikai to darba samaksas (un tai pielīdzināto maksājumu) daļu, kas saglabājams parādniekam. Visu pārējo, kas pārsniedz šo minimālo apmēru, atļauts novirzīt uzturlīdzekļu parāda segšanai.

    Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, parādniekam jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, izņemot Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto gadījumu (proti, gadījumu, ja ieturējumi tiek izdarīti uzturlīdzekļu piedziņas lietā nepilngadīga bērna uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā). Jāatceras, ka ne jebkura parādnieka apgādībā reģistrētā persona tiek ņemta vērā, aprēķinot parādniekam saglabājamo minimumu. Proti, tiek ņemti vērā tikai nepilngadīgie bērni, bet ne, piemēram, nestrādājošs laulātais, vecāki vai vecvecāki.

    Vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi. Tas nozīmē, ka arī šajos gadījumos parādniekam saglabājama attiecīgā pensija, pabalsts vai atlīdzība Civilprocesa likuma 594.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā apmērā.

    Darba devējam vai juridiskajai personai, kas saņēmusi izpildei zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu no personas darba samaksas, tai pielīdzinātajiem maksājumiem vai citām naudas summām, jāņem vērā, ka tieši viņam ir pienākums katrā konkrētajā ieturējuma izdarīšanas reizē aprēķināt personai saglabājamo līdzekļu apmēru, ņemot vērā ieturējuma izdarīšanas brīdī parādnieka apgādībā esošo personu skaitu. Savukārt parādniekam jāievēro, ka līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā par katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu tiek saglabāti, ja parādnieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns brīdī, kad tiek izdarīti ieturējumi. Proti, veicot aprēķinu, tiek ņemti vērā tikai aktuālie dati.

    Atbilstoši Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 107.punktam Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 2.punktā minētajās izpildu lietās, kuras tiesu izpildītāja lietvedībā ievestas un nav pabeigtas līdz 2015.gada 30.jūnijam un kurās tiek piemērots piespiedu izpildes līdzeklis - piedziņas vēršana uz parādniekam izmaksājamo darba samaksu vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem -, no 2015.gada 1.jūlija līdz brīdim, kad tiesu izpildītāja rīkojumā norādītā piedzenamā parāda summa ir dzēsta vai piemērotais piespiedu izpildes līdzeklis atcelts, parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru patstāvīgi aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona (tiesu izpildītāja rīkojuma adresāts) brīdī, kad izdara ieturējumu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem saskaņā ar grozījumiem šā likuma 594.panta pirmajā daļā, kas stājās spēkā no 2015.gada 1.jūlija.