Aprit 15 gadi kopš zvērināta tiesu izpildītāja institūta reformas

16.04.2018

Šogad zvērināta tiesu izpildītāja institūtam Latvijā aprit 15 gadi. Tomēr šīs profesijas vēsture sniedzas daudz senāk un tai ir būtiska loma personas tiesību uz pienācīgu tiesas sprieduma izpildi nodrošināšanā. Ik gadu zvērināti tiesu izpildītāji aizskartās puses, tostarp valsts budžetā, atgūst vairāk nekā 500 miljonus eiro.

 

2018. gada 13. aprīlī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās konference “Zvērināta tiesu izpildītāja institūta attīstība Latvijā un tā nākotnes perspektīvas.” Konferencē, lai atskatītos uz 15 gadu laikā paveikto un nākotnes izaicinājumiem, pulcējās likumdevēja, izpildu un tiesu varas, akadēmiskā personāla pārstāvji, kā arī ārvalstu kolēģi no Francijas, Beļģijas, Nīderlandes, Krievijas, Armēnijas un citām valstīm.

 

“Šo 15 gadu laikā ir paveikts ļoti daudz, lai tiesas sprieduma izpildes procesu padarītu efektīvāku un taisnīgāku, tomēr sabiedrībā ne vienmēr zvērināta tiesu izpildītāja darbs tiek atbilstoši augsti novērtēts. Jāuzsver, ka tiesības uz pienācīgu tiesas sprieduma izpildi ir ikviena cilvēka pamattiesības: ja tiesas nospriesto nav iespējams panākt, spriedumam zūd jēga. Tāpēc ikvienā attīstītā valstī par prioritāri svarīgu tiek uzskatīts, lai tajā pastāvētu stiprs, neatkarīgs un efektīvs zvērināta tiesu izpildītāja institūts, kas spēj panākt tiesas nolemtā izpildi dzīvē,” zvērināta tiesu izpildītāja profesijas nozīmi skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.

 

Tiesu izpildītāju profesijas reforma 2003. gadā panāca kardinālas izmaiņas tiesas nolēmumu izpildē, būtiski paaugstinot tiesu izpildītāju kvalifikācijas prasības. Pirms tam tiesu lēmumu izpildes process bija zemas kvalitātes un neefektīvs. Iemesls tam bija tiesu izpildītāju amatam izvirzītās zemās izglītības un kvalifikācijas prasības – par tiesu izpildītāju varēja strādāt ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 21 gadu vecumu un kuram bija vismaz vidējā izglītība. Tādejādi profesijas zemā prestiža un mazā atalgojuma dēļ par tiesu izpildītājiem pārsvarā strādāja personas bez atbilstošas pieredzes un nepieciešamajām zināšanām nolēmumu izpildes jautājumos.

 

Lai situāciju mainītu, 90. gadu nogalē un 2000. gadu sākumā Tieslietu ministrija, sadarbojoties ar ārvalstu ekspertiem, izstrādāja nepieciešamos grozījumus likumos tiesu izpildītāju profesijas reformai. 2003. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns – Tiesu izpildītāju likums, ar kuru tika nostiprināts zvērināta tiesu izpildītāja kā brīvās juridiskās profesijas statuss. Jaunais likums būtiski mainīja praktiski visus tiesu izpildītāja institūta aspektus: tiesu izpildītāja statusu, darbības finansēšanas kārtību, kā arī funkcijas un atbildību. Reformas rezultātā tiesu izpildītāji no mazkvalificētiem tehniskiem darbiniekiem kļuvuši par neatkarīgām valsts amatpersonām ar augstāko juridisko izglītību, daudz augstāku atbildības līmeni un plašākām funkcijām.

Konference1

 Konference2

Konference3

Konference4

Konference5

Konference6

Konference7

Konference8

Konference9

Konference10

Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pienākums ir rūpēties par nozarē strādājošo profesionalitāti un publiski pārstāvēt viņu viedokli.

Papildu informācija:

Baiba Litvina,

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes juriste

Tālrunis: +371 27840355

E-pasts: [email protected]

www.lzti.lv

facebook.com/LZTIP

Atgriezties