Piedzinēja tiesības:

• iepazīties ar izpildu lietas materiāliem (Ministru kabineta 14.03.2006. noteikumi Nr.202 „Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību");

• pieteikt noraidījumu tiesu izpildītājam (Civilprocesa likuma 550.p.2.d.);
• pie kustamās mantas apķīlāšanas un nekustamā īpašuma aprakstes pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus un saņemt ziņas, kas saistītas ar sprieduma izpildi (Civilprocesa likuma 549.p., 574.p., 603.p.);

• lūgt tiesu izpildītāju atlikt izpildu darbības (Civilprocesa likuma 559.p.1.d.);
• pārsūdzēt tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par spriedumu izpildes izdevumiem (Civilprocesa likuma 568.p.2.d.);

• lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai mantas novērtēšanai (Civilprocesa likuma 578.p., 604.p.2.d.);

• pārsūdzēt tiesu izpildītāju darbības tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad par to kļuvis zināms (Civilprocesa likuma 632.p.);

• izņemt izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai nav izdarīta pilnā apmērā (Civilprocesa likuma 565.p.1.d.1.p.).

Parādnieka tiesības:

• iepazīties ar izpildu lietas materiāliem (Ministru kabineta 14.03.2006. noteikumi Nr.202 „Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību");
• pieteikt noraidījumu tiesu izpildītājam (Civilprocesa likuma 550.p.2.d.);
• pie kustamās mantas apķīlāšanas un nekustamā īpašuma aprakstes pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus un saņemt ziņas, kas saistītas ar sprieduma izpildi (Civilprocesa likuma 549.p., 574.p., 603.p.);
• pārsūdzēt tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par spriedumu izpildes izdevumiem (Civilprocesa likuma 568.p.2.d.);
• lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai mantas novērtēšanai (Civilprocesa likuma 578.p., 604.p.2.d.);
• pārsūdzēt tiesu izpildītāju darbības tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad par to kļuvis zināms un lūgt tiesu atlikt izpildu darbības (Civilprocesa likuma 632.p.).

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome

Tālrunis 67290005, fakss 67290006, www.lzti.lv

Brīvības iela 82-2, Rīga, LV-1001

Parādniekam ir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus. Ja parādnieks atsakās maksāt sprieduma izpildes izdevumus, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā, kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu nodod parādniekam.

Aizturēto mantu tiesu izpildītājs pārdod saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem. Mantas pārdošanā saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam. Par mantas pārdošanu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, ja viņam ir ziņas par parādnieka dzīvesvietu.

Ja parādnieks mēneša laikā neierodas saņemt glabāšanā nodoto mantu, tiesu izpildītājs to pārdod saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem. Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā un kārtībā nav ieradies saņemt, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.

Ja izlikšanai noteiktajā laikā tiesas spriedumā norādītajā adresē, telpās, parādnieks neierodas un nav ziņu par viņa neierašanās iemeslu vai arī viņš nav ieradies attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs izlikšanu atliek.

Ja parādnieks nav ieradies izlikšanai atkārtoti noteiktajā laikā un nav paziņojis neierašanās iemeslu vai arī nav ieradies tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, telpa tiek atvērta piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim. Par telpas piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā. Tālākās izlikšanas darbības tiek veiktas tādā pašā kārtībā kā parādniekam klātesot.

Parādnieks ir tiesīgs saņemt vienu mantas aprakstes akta eksemplāru.

Pie piespiedu izlikšanas piedzinējam un parādniekam ir tiesības pieaicināt katram ne vairāk kā divus lieciniekus. Tiesu izpildītājs pārbauda liecinieku identitāti un norāda šīs personas aktā. Liecinieku neierašanās neaptur piespiedu izpildi. Pēc personu identitātes pārbaudes tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot tiesas spriedumā norādītās telpas no mantas un kopā ar nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem atbrīvot šīs telpas.

Ja parādnieks nepilda tiesu izpildītāja uzaicinājumu, tiesu izpildītājs apraksta un novērtē mantu, kā arī ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod to mantas glabātājam glabāšanā pēc akta. Vienu akta eksemplāru tiesu izpildītājs izsniedz parādniekam. Piedzinējam, parādniekam un citām mantas aprakstē klātesošām personām ir tiesības izteikt piezīmes un iebildumus, kas tiek ierakstīti mantas aprakstes aktā. Jāievēro, ka piedzinējam vai parādniekam, kas parakstījis aprakstes aktu bez jebkādām piezīmēm, nav tiesību vēlāk iesniegt sūdzību par aprakstes akta nepareizību. (Civilprocesa likuma 577.panta trešā daļa)

Parādnieka mantas apķīlāšana un novērtēšana notiek saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto kārtību. (Skatīt: Piedziņas vēršana uz kustamo mantu).

Apķīlātās mantas pārdošana izsolē, izpildot tiesas spriedumus par personu un mantas izlikšanu, notiek, ja:

• parādnieks atsakās maksāt sprieduma izpildes izdevumus, un tiesu izpildītājs izmanto aizturējuma tiesības; vai

• ja parādnieks atsakās saņemt glabāšanā nodoto mantu.

Pēc sprieduma izpildes (pēc glābšanā nodoto mantu izvešanas no spriedumā norādītajām telpām) telpas nodod piedzinējam.

Pēc izpildu lietas ievešanas tiesu izpildītājs likumā noteiktā kārtībā izsniedz pret parakstu vai nosūta ierakstītā sūtījumā priekšlikumu labprātīgi izpildīt tiesas spriedumu un atbrīvot telpas katrai pilngadīgai personai (parādniekam), kura saskaņā ar tiesas spriedumu ir izliekama. Priekšlikumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks sprieduma piespiedu izpilde, ja parādnieks to neizpildīs labprātīgi.

Par paredzēto izlikšanas datumu tiesu izpildītājs informē arī piedzinēju.

Ja parādnieks (izliekamā persona) priekšlikumā norādītajā termiņā nav labprātīgi nodevusi telpas piedzinējam un informējusi tiesu izpildītāju par sprieduma labprātīgu izpildi, tiesu izpildītājs norādītajā datumā veic sprieduma piespiedu izpildi.

Piedzinējs var pretendēt uz uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, ja tiesu izpildītājs:

• tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpildi atzinis par neiespējamu;

vai

• konstatējis, ka parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina to minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, noteicis Ministru kabinets.

Izziņu par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu no parādnieka, tiesu izpildītājs izsniedz piedzinējam tikai tad, ja piedzinējs ir izteicis attiecīgu lūgumu un ja, piemērojot visus Civilprocesa likuma 557.panta 1., 2. un 3.punktā norādītos piespiedu izpildes līdzekļus, tiesu izpildītājs konstatē, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai iespējama tādā apmērā, kas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Izziņa ir derīga vienu mēnesi pēc tās izsniegšanas. Lai saņemtu uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, piedzinējam personiski vai pa pastu jāiesniedz noteikta parauga iesniegums Uzturlīdzekļu garantiju fondā. Iesnieguma paraugu var saņemt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā vai interneta mājas lapā www.ugf.gov.lv.

Lai pretendētu uz valsts garantēto minimālo uzturlīdzekļu saņemšanu iesniedzējiem, vēršoties fonda administrācijā personīgi vai nosūtot dokumentus pa pastu, jāiesniedz::

• aizpildīta iesnieguma forma;
• tiesas nolēmuma noraksts par uzturlīdzekļu piedziņu;
• tiesu izpildītāja izziņa.

Parādnieku ievērībai! No Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksātie uzturlīdzekļi tiek piedzīti no parādnieka. Izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņai nav noilguma, tas nozīmē, ka uzturlīdzekļu un likumisko procentu piedziņai no parādnieka tiks ieturēti līdzekļi no jebkuriem parādnieka ienākumiem, jebkurā parādnieka dzīves posmā (piemēram, no stipendijas, pabalsta vai pensijas ienākumiem).

Saskaņā ar Krimināllikuma 170. pantu par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem bērniem, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedumu vai tiesneša lēmumu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija atrodas

Pulkveža Brieža ielā 15, Rīgā, LV-1010, 2.stāvā.

Uzziņām: 67830626.

Uzturlīdzekļi ir bērna uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru nosaka Ministru kabinets.

Piedzinēji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir atbrīvoti no spriedumu izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam.

Ja likumā noteiktā kārtībā piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu:

• parādniekam un uzaicina viņu nokārtot parādu;
• zemesgrāmatu nodaļai par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, lūdzot reģistrēt parādnieka īpašumam piedziņas atzīmi;
• nekustamā īpašuma īpašniekam, ja tas nav pats parādnieks; kopīpašniekiem; kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā arī personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, norādot kuras personas prasījuma apmierināšanai tiek vērsta piedziņa uz nekustamo īpašumu, cik liela ir parāda summa un vai parāds nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo nekustamo īpašumu. (Paziņojumā hipotekārajiem kreditoriem tiesu izpildītājs pieprasa, lai hipotekārie kreditori tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nav mazāks par 10 dienām, iesniedz ziņas par atlikušā hipotekārā parāda apmēru);
• pašvaldībai, pieprasot ziņas par nekustamā īpašuma nodokļu parādu un uzaicina pašvaldību iesniegt lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, ja tāds ir.

No tiesu izpildītāja paziņojuma saņemšanas dienas parādniekam ir aizliegts:

• atsavināt šo nekustamo īpašumu vai ieķīlāt to;   
• cirst tajā mežu, izņemot saimniecības uzturēšanai nepieciešamo; 
• atsavināt vai bojāt nekustamā īpašuma piederumus;       
• nodot šo nekustamo īpašumu valdījumā citai personai, tajā skaitā slēgt nomas, īres un citus nekustamo īpašumu apgrūtinošus līgumus.

Parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot par nekustamā īpašuma faktisko valdītāju un pārvaldnieku, ja tāds ir, kā arī par visiem attiecībā uz šo nekustamo īpašumu noslēgtajiem nomas, īres un citiem nekustamo īpašumu apgrūtinošiem līgumiem.

Līgumi, kurus par nekustamo īpašumu parādnieks noslēdzis pēc tam, kad zemesgrāmatā izdarīta piedziņas atzīme, nav spēkā attiecībā uz piedzinēju un nekustamā īpašuma pircēju izsolē.

Piedzinēju un citu kreditoru tiesības. Piedzinējam neatkarīgi no piedziņas vēršanas uz nekustamo īpašumu ir tiesības prasīt, lai viņam nostiprina zemesgrāmatā hipotēku piedzenamās summas apmērā.          

Hipotekārajam kreditoram ir tiesības piedalīties nekustamā īpašuma aprakstē, saņemt aprakstes aktu un par saviem līdzekļiem publicēt sludinājumus par izsoli, par to paziņojot tiesu izpildītājam.     

Hipotekārajam kreditoram un piedzinējam ir tiesības piedalīties solīšanā, iemaksājot Civilprocesa likuma 607.panta pirmajā daļā noteikto nodrošinājumu 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma.

Nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs apraksta pēc piedzinēja lūguma. Par nekustamā īpašuma aprakstes laiku viņš paziņo parādniekam un piedzinējam. Nekustamā īpašuma aprakste notiek saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem. Ja parādnieks vai piedzinējs nav piedalījies nekustamā īpašuma aprakstē, tiesu izpildītājs aprakstes aktu tiem nosūta triju dienu laikā pēc aprakstes.

Nekustamā īpašuma novērtēšana. Nekustamo īpašumu uz parādnieka rēķina pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību.       

Tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā paziņo par novērtējumu parādniekam, piedzinējam un hipotekārajam kreditoram, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lūgt nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu. Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa šajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana. Aprakstītais nekustamais īpašums līdz nodošanai jaunajam īpašniekam paliek agrākā valdītāja vai pārvaldnieka pārvaldīšanā. Ja nav zināms nekustamā īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks, tiesu izpildītājs pēc saviem ieskatiem var iecelt nekustamā īpašuma pārvaldnieku. Tiesu izpildītāja ieceltajam nekustamā īpašuma pārvaldītājam ir tāda pati atbildība kā kustamās mantas glabātājam.

Nekustamā īpašuma izsoles izziņošana. Nekustamā īpašuma izsoli, tiesu izpildītājs

izziņo:

• vismaz 1 mēnesi pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena nav augstāka par Ls 50 000;

• vismaz 2 mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena pārsniedz Ls 50 000, bet nav augstāka par Ls 300 000;

• vismaz 3 mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena ir augstāka par Ls 300 000.

Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs:

• publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";
• vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek pie pārdodamā nekustamā īpašuma;
• vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek tiesu izpildītāja prakses vietā.
•  

Sludinājumi par tiesu izpildītāju rīkotajām izsolēm pieejami Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājas lapā www.lzti.lv, taču jāņem vērā, ka elektroniski publicētajiem sludinājumiem ir tikai informatīvs raksturs.

No izsoles izsludināšanas dienas visi dokumenti, kas attiecas uz pārdošanu izsolē, ir

pieejami visām personām, kuras vēlas ar tiem iepazīties.

Par nekustamā īpašuma izsoli Par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs vismaz divas nedēļas iepriekš ierakstītā sūtījumā paziņo parādniekam un piedzinējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, hipotekārajam kreditoram un personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme, ja tāda ir.

Nodrošinājums. Personas, kuras vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā nodrošinājumu 10 % apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma.

Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura izsolē nopirkusi nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles izsniedz atpakaļ.

Nodrošinājumu neatmaksā, ja:

• nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu no viņa pienākošos summu vai
• nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē.

Šādā gadījumā iemaksāto nodrošinājumu pievieno pie kopējās par īpašumu saņemtās summas un sadala tādā pašā kārtībā kā šo summu.

Izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības. Ja ir bijušas divas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās nekustamā īpašuma novērtējuma summas.

Nekustamā īpašuma izsoles kārtība. Pirms izsoles personas, kuras ieradušās uz izsoli, uzrāda tiesu izpildītājam personu un pilnvarojumu (pārstāvības tiesības) apliecinošus dokumentus un iesniedz šo dokumentu kopijas. Ja minētos dokumentus persona uzrādīt nevar, viņai neļauj piedalīties izsolē.

Uzsākot izsoli, tiesu izpildītājs nosauc pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles sākumcenu un nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu un ne lielāku par 10 procentiem no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas. Pēc tam tiesu izpildītājs jautā izsoles dalībniekiem, vai kāds sola vairāk. Kamēr vien turpinās pārsolīšana, solītāju solītās cenas tiesu izpildītājs paziņo mutvārdos un ieraksta izsoles aktā, norādot solītāja vārdu un uzvārdu.

Izsole notiek, pircējiem veicot pārsolīšanu. Pārsolīšanai beidzoties, tiesu izpildītājs jautā, vai neviens nesola vairāk. Ja neseko pārsolījums, tiesu izpildītājs izdara piesitienu un nekustamais īpašums paliek tam, kas solījis augstāku cenu nekā citi.

Par izsoli tiesu izpildītājs sastāda aktu.

Solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies nekustamā īpašuma aprakstē, kā arī tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

Pircējam 1 mēneša laikā pēc izsoles jāsamaksā visa summa, ko viņš nosolījis. Pēc tam, kad nekustamā īpašuma nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs izsoles aktu iesniedz apstiprināšanai apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

Sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētās personas 10 dienu laikā no izsoles dienas var iesniegt apgabaltiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

Vienlaikus ar pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa var izskatīt arī sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, ja sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt izsoli par spēkā neesošu.

Lemjot par izsoles akta apstiprināšanu, tiesa pieņem lēmumu arī par:

• par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;
• neatkarīgi no kreditora piekrišanas - par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;
• neatkarīgi no kreditora piekrišanas - par to apgrūtinājumu dzēšanu, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot (Civilprocesa likuma 609.pants);
• par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu;
• par sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu pamatotību.

Pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

Ja nekustamā īpašuma izsole atzīta par spēkā neesošu, rīkojama atkārtota izsole pēc tās izsoles noteikumiem, kura atzīta par spēkā neesošu.

Pircējs īpašumtiesības uz izsolē nopirkto nekustamo īpašumu var nostiprināt zemesgrāmatā tikai pēc tam, kad spēkā stājies attiecīgs tiesas lēmums.

Tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

• izsolē nav ieradies neviens solītājs;
• neviens no tiem, kas ieradušies izsolē, nepārsola sākumcenu;
• pircējs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, par kuru viņš nopircis nekustamo īpašumu.

Nenotikušas izsoles gadījumā kreditoriem, parādnieka līdzīpašniekiem un pēdējam pārsolītajam pircējam ir tiesības paturēt īpašumu sev Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole.

Tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:

• kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;
• nekustamo īpašumu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;
• nekustamais īpašums pārdots pirms termiņa, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu;
• piedzinējs vai solītājs rīkojušies ļaunprātīgi;
• vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus vai konstatēti citi būtiski apstākļi, kas nepieļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda.

Piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu sastāv no:

• mantas apķīlāšanas;
• izsoles organizēšanas un
• mantas pārdošanas izsolē vai nodošanas tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai pēc komisijas noteikumiem.

Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā, apzīmogošanā un apsardzībā. Ja tiek apķīlāts transportlīdzeklis vai cita reģistrācijai pakļauta kustamā manta, par tās apķīlāšanu tiesu izpildītājs paziņo attiecīgajai reģistra iestādei.

Tiesu izpildītājs apķīlā parādnieka kustamo mantu tādā daudzumā, kāds nepieciešams, lai dzēstu piedzenamo summu un segtu sprieduma izpildes izdevumus. Tiesu izpildītājs neapķīlā galvenās lietas blakus lietas šķirti no galvenās lietas.

Tiesu izpildītājs var apķīlāt parādnieka kustamo mantu, kuras vērtība pārsniedz piedzinējam piespriesto summu un sprieduma izpildes izdevumus, ja parādniekam nav citas apķīlāšanai pakļautas mantas vai šo mantu vērtība nesedz piedzenamo summu un sprieduma izpildes izdevumus.

Tiesu izpildītājs kustamās lietas neapķīlā, ja varētu būt neiespējami tās pārdot un sprieduma izpildes izdevumi varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu.

Uz kustamām lietām, kas ieķīlātas kā komercķīla vai rokas ķīla trešo personu prasījumu nodrošināšanai, tiesu izpildītājs var vērst piedziņu ar attiecīgā ķīlas ņēmēja piekrišanu, kā arī var vērst piedziņu uz naudas pārpalikumu ķīlas pārdošanas gadījumā. Ja ķīlas ņēmējs pārdošanai nepiekrīt un pats bez attaisnojoša iemesla vilcinās pārdot ieķīlāto lietu, tiesu izpildītājs izskaidro piedzinējam, ka viņš var lūgt tiesu noteikt laiku ieķīlāto lietu pārdošanai, lai varētu vērst piedziņu uz naudas pārpalikumu, kā arī izskaidro tiesības nodibināt komercķīlu.

Ja parādnieks atrodas prombūtnē vai izvairās no nolēmuma izpildes, kustamo mantu apķīlā tiesu izpildītājs, piedaloties pašvaldības vai policijas pārstāvim. Izpildot tiesu un citu institūciju nolēmumus, tiesu izpildītājam ir tiesības atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet parādniekam piederošās telpās, kā arī telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas parādniekam piederošas mantas.

Notiekot kustamās mantas apķīlāšanai, parādnieks ir tiesīgs paziņot tiesu izpildītājam, uz kuriem priekšmetiem vispirms būtu vēršama piedziņa. Tiesu izpildītājs šādu pieteikumu apmierina, ja tas nav pretrunā Civilprocesa likuma normām un nekavē nolēmuma izpildi.

Pie parādnieka kustamās mantas apķīlāšanas parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Liecinieku neierašanās neaptur mantas apķīlāšanu. Piedzinējam, parādniekam un citām mantas aprakstē klātesošām personām ir tiesības izteikt piezīmes un iebildumus, kas tiek ierakstīti mantas aprakstes aktā.

Jāievēro, ka piedzinējam vai parādniekam, kas parakstījis aprakstes aktu bez jebkādām piezīmēm, nav tiesību vēlāk iesniegt sūdzību par aprakstes akta nepareizību. (Civilprocesa likuma 577.panta trešā daļa)

Parādnieka mantas novērtēšanu izdara tiesu izpildītājs pēc šai apvidū esošām cenām, ievērojot tās nolietojuma pakāpi. Mantas novērtējums tiek ierakstīts mantas aprakstes aktā. Ja parādnieks vai piedzinējs nepiekrīt tiesu izpildītāja noteiktajam mantas novērtējumam, Civilprocesa likums paredz tiesības parādniekam un piedzinējam rakstveidā lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai mantas novērtēšanai. Tas izdarāms līdz apķīlātās mantas izsoles izziņošanai. Novērtēšanas izdevumus sedz persona, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā.

Mantas glabātāja atbildība. Apķīlāto mantu tiesu izpildītājs nodod glabāšanā fiziskajai personai pret parakstu, kurai izskaidro mantas glabāšanas kārtību, viņas civiltiesisko atbildību, kā arī kriminālatbildību gadījumā, ja tā glabāšanā nodoto mantu izšķērdē, atsavina, slēpj vai apmaina. Parādnieks vai viņa ģimenes locekļi var lietot viņu glabāšanā atstāto mantu, ja šīs mantas īpašību dēļ tās lietošana mantu neiznīcina vai būtiski nesamazina tās vērtību.

Apķīlātās mantas pārdošana. Tiesu izpildītājam ir tiesības pārdot parādnieka mantu, ja 10 dienu laikā pēc mantas apķīlāšanas nav iesniegtas sūdzības par tiesu izpildītāja darbībām vai nav iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu atkārtotai mantas novērtēšanai. Ja iesniegtas sūdzības, tiesu izpildītājam ir tiesības pārdot parādnieka mantu pēc sūdzību izlemšanas, bet ne agrāk par 10 dienām pēc mantas apķīlāšanas. Ja iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu, - pēc mantas atkārtotas novērtēšanas vai lūguma noraidīšanas, bet ne agrāk par 10 dienām pēc mantas apķīlāšanas.

Gadījumos, kad sevišķu apstākļu dēļ nolēmuma izpildes kavēšanās var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama, manta izņemama un pārdodama nekavējoties.

Tiesu izpildītājs apķīlāto mantu pārdod izsolē, bet, ja to lūdzis piedzinējs un parādnieks neiebilst, tiesu izpildītājs apķīlāto mantu var nodot tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai pēc komisijas noteikumiem.

Kustamās mantas izsole. Kustamās mantas izsoli, izņemot kuģa izsoli, tiesu izpildītājs izziņo vismaz septiņas dienas iepriekš. Paziņojumā norāda pārdodamos priekšmetus un to novērtējumu, pārdošanas vietu un laiku, parādnieka vārdu un uzvārdu, kā arī tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu un amata vietu.

Paziņojumu par izsoli izliek tiesu izpildītāja prakses vietā, pie tās mājas, kur notiks izsole, un vietējās pašvaldības noteiktā vietā. Ja kopīgais mantas novērtējums pārsniedz Ls 1000, tās pārdošanu izsludina arī vietējā laikrakstā. Par izsoli tiesu izpildītājs paziņo parādniekam un piedzinējam. Ieinteresētā persona paziņojumu par izsoli uz sava rēķina var ievietot laikrakstos un citos masu informācijas līdzekļos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies mantas apķīlāšanā, mantas izsolītājam (tiesu izpildītājam), kā arī izsolē klātesošajam policijas vai pašvaldības pārstāvim. Parādniekam ir tiesības būt klāt izsolē. Piedzinējam ir tiesības piedalīties izsolē vispārējā kārtībā.

Atšķirībā no nekustamo īpašumu izsolēm, personai, kas vēlas piedalīties kustamās mantas izsolē, nav jāiemaksā nodrošinājums.

Izsoles sākumcenu un izsoles soli tiesu izpildītājs paziņo izsoles dienā. Kustamās mantas izsole tiek uzsākta no tiesu izpildītāja novērtējuma, bet, ja ir veikta viena vai vairākas atkārtotas novērtēšanas, - no augstākā eksperta novērtējuma. Uzsākot katra izsoles priekšmeta izsolīšanu, tiesu izpildītājs nosauc priekšmeta izsoles sākumcenu, nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu un ne lielāku par 10 procentiem no mantas izsoles sākumcenas, un jautā izsoles dalībniekiem, vai kāds sola vairāk. Solītāju solītās cenas tiesu izpildītājs paziņo mutvārdos un ieraksta izsoles aktā, kamēr vien turpinās pārsolīšana.

Personai, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, nekavējoties jāsamaksā vismaz piektā daļa no solītās cenas, bet pilna nosolītā summa - ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc izsoles. Ja nosolītā summa pārsniedz vienu tūkstoti latu, tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt pilnas pirkuma cenas samaksu uz laiku līdz septiņām dienām. Kad izsolē nosolītā summa samaksāta pilnībā, nopirktie priekšmeti nododami nosolītājam, un tiesu izpildītājs par to sastāda aktu.

Ievērībai! Ja parādnieks līdz izsolei pilnībā nomaksā parādu un sprieduma izpildes izdevumus, tiesu izpildītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 582.panta ceturto daļu ir pienākums apturēt izsoli un atdot izsolāmo priekšmetu parādniekam.

Ja tiesu izpildītājam ir zināma parādnieka darba vieta, tiesu izpildītājs nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai rīkojumu ar norādi izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus, un uz parādnieka rēķina ieturētās summas ieskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā.

Piedziņu nevar vērst uz:

• atlaišanas pabalstu, uz pabalstu, ko izmaksā sakarā ar bērna piedzimšanu, kā arī uz apbedīšanas pabalstu;         
• kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
• darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;   
• sociālās palīdzības pabalstiem.

No summas, ko tiesu izpildītājs piedzinis no parādnieka, vispirms tiek segti spriedumu izpildes izdevumi, pārējā summa tiek izmaksāta piedzinējam izpildu dokumentā norādītajā apmērā.

Tiesu izpildītājs par savu darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.

Disciplināratbildība. Disciplinārlietu pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas pret tiesu izpildītāju var ierosināt:

• Tieslietu ministrs par tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu neievērošanu;
• Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome - par:
  • Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumu;
  • profesionālās ētikas normu pārkāpšanu;
  • Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu;
  • citu ar tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu.

Būtiski atcerēties, ja persona iesniegusi sūdzību tiesā Civilprocesa likuma 632.panta kārtībā, jautājums par tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības izskatāms pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgās tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku. (Tiesu izpildītāju likuma 57.pants).

Civiltiesiskā atbildība. Ja tiesu izpildītājs, veicot profesionālo darbību, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no tiesu izpildītāja disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības, cietušajai personai ir tiesības iesniegt prasību par zaudējumiem tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībai zvērināts tiesu izpildītājs pakļauts. Zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu, izmaksā apdrošināšanas iestāde, kas apdrošinājusi tiesu izpildītāja profesionālo darbību.

Kriminālatbildība. Kriminālatbildība tiesu izpildītājam iestājas saskaņā ar spēkā esošajām Krimināllikuma normām.

Tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības (izņemot sūdzības par nekustamā īpašuma izsoles atzīšanu par spēkā neesošu) piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms. Pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma tiesnesis šā likuma 140.pantā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par izpildu darbības atlikšanu, par aizliegumu tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai par mantas pārdošanas apturēšanu. Lēmums izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.      (Civilprocesa likuma 632.pants)

Sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt nekustamā īpašuma izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētās personas 10 dienu laikā no izsoles dienas var iesniegt apgabaltiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas. (Civilprocesa likuma 617.panta otrā daļa)

Tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par sprieduma izpildes izdevumiem var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā.

Par sūdzības iesniegšanu tiesā sakarā ar tiesu izpildītāja lēmumiem vai rīcību maksājama valsts nodeva 15 lati (Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 12.punkts). Pusei, kuras labā taisīts nolēmums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, tai skaitā samaksāto valsts nodevu.

Personai, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz aprakstīto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, uz kuru tiek vērsta piedziņa, vai tā daļu, jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības. (Civilprocesa likuma 633.pants)

Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības par parādu piedziņu pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma, pamatojoties uz kādu no šiem izpildu dokumentiem:

• izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem, saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 256.pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes vai Komisijas lēmumiem;
• institūcijas un amatpersonas lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās;
• uz administratīvā akta pamata izdotie izpildrīkojumi;
• tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;
• tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;
• notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini;
• ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegtie Eiropas izpildes rīkojumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.805/2004);
• ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegtās apliecības saskaņā ar Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktu vai 42.panta 1.punktu;
• atbildīgās iestādes lēmumi par starp­tautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi;
• tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegtās apliecības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.861/2007 20.panta 2.punktu;
• tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegtie Eiropas maksājuma rīkojumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1896/2006 18.pantu.

Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu par parāda piedziņu no fiziskas vai juridiskās personas, norāda piespiedu izpildes līdzekli, samaksā valsts nodevu un sedz citus sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams izpildes uzsākšanai. Rekvizīti valsts nodevas 2 LVL apmaksai par izpildu dokumentu iesniegšanu izpildei tiesu izpildītājam:

Saņēmējs: Valsts kase

Reģistrācijas nr. 90000050138

Konta nr. LV71TREL1060190911300

Saņēmēja iestāde: Valsts kase

Saņēmēja BIC: TRELLV22

Pēc izpildu lietas ievešanas tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, nosūtot ierakstītā sūtījumā vai izsniedzot pret parakstu priekšlikumu, par pienākumu izpildīt nolēmumu labprātīgi 10 dienu laikā.

Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš labprātīgai izpildei nosakāms ne īsāks par trim dienām. Lietās par darba samaksas piedziņu, atjaunošanu darbā (amatā), atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu priekšlikums labprātīgi izpildīt spriedumu netiek sūtīts.

Ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma, priekšlikums nolēmumu izpildīt labprātīgi tiek publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis".

Tiesu izpildītājs jebkurā izpildes procesa stadijā var:

• pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā, brīdinot parādnieku par kriminālatbildību;
• apķīlāt parādnieka mantu, tai skaitā apķīlāt naudas līdzekļus un noguldījumus kredītiestādē, naudas līdzekļus, kas pienākas no citām personām, vai mantu, kas atrodas pie citām personām;
• iesniegt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai nosūtīt rīkojumu citam publiskam reģistram atsavināšanas vai citu darbību aizlieguma ierakstīšanai.

Tiesu izpildītājs piedziņu no fiziskās personas veic, vēršot to uz fiziskās personas mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā un laulāto kopmantu, kā arī likumā noteiktajos gadījumos - uz laulāto mantas kopību. Piedziņa uz parādnieka mantu netiek vērsta, ja parādnieks strādā vai saņem pensiju vai stipendiju un piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša ienākumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu. Izpildot spriedumus, piedziņu nedrīkst vērst uz Civilprocesa likuma 1.pielikumā minēto mantu, izņemot tādu parādu piedziņu, kas nodrošināti, ieķīlājot attiecīgās lietas.

Tiesu izpildītājs, veicot piedziņu no juridiskās personas, vispirms to vērš uz juridiskās personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs. Ja, vēršot piedziņu uz juridiskās personas naudas līdzekļiem kredītiestādēs, piedzinēja prasījums netiek apmierināts, piedziņu vērš uz juridiskās personas mantu, tas ir, kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, bezķermeniskām lietām (akcijām, kapitāla daļām u.c.), un nekustamo īpašumu.

Par katru amata darbību, ko veic tiesu izpildītājs, viņam ir tiesības neatkarīgi no valsts nodevas ņemt atlīdzību. Atlīdzības apmēru par tiesu izpildītāja amata darbībām nosaka atbilstoši taksei. Tiesu izpildītāja amata atlīdzības takses ir noteiktas Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumos Nr.1075 „Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm".

Sprieduma izpildes izdevumos ietilpst valsts nodeva un ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi: tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi. Izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi ir:

• ar pavēstes un citu dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi;
• izdevumi sakarā ar izpildu lietā nepieciešamās informācijas saņemšanu;
• izdevumi sakarā ar bankas un citu iestāžu pakalpojumiem;         
• izdevumi sakarā ar parādnieka mantas glabāšanu, pārvadāšanu vai iznīcināšanu;
• ceļa izdevumi nokļūšanai sprieduma izpildes vietā;         
• samaksa ekspertam;    
• samaksa par mantas izsoles sludinājuma, uzaicinājuma un citu izpildes gaitā nepieciešamo sludinājumu publicēšanu;           
• citi piespiedu izpildes darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi.
  
  

Atbilstoši Civilprocesa likuma 568.pantam sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas pienākuma.

Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei,

• norāda piespiedu izpildes līdzekli,
• samaksā valsts nodevu un sedz citus sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams izpildes uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā.

Sprieduma izpildes laikā piedzinējs pēc tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos spriedumu izpildes izdevumus.

Izpildes procesa ietvaros sprieduma izpildes izdevumi tiek piedzīti no parādnieka un pēc aprēķina sastādīšanas piedzinējam tiek atlīdzināti viņa iemaksātie sprieduma izpildes izdevumi.

No sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji:

• prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku un dienestā esošu personu prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;
• prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums, vai iestājusies personas nāve;
• prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;
• gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos;
• gadījumos, kad persona no tiesas izdevumu samaksas atbrīvota ar tiesas lēmumu, pilnībā vai daļēji atbilstoši tiesas lēmumam.

Ja izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav veikta vai veikta daļēji, izsniedz piedzinējam pēc viņa iesnieguma vai ja pēc izpildu lietas ievešanas tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis savas saistības pirms izpildu dokumenta iesniegšanas, sprieduma izpildes izdevumus sedz piedzinējs, neatkarīgi no tā, vai iepriekš viņš no sprieduma izpildes izdevumu samaksas bijis atbrīvots vai nē.

Izdevumus, kas saistīti ar tiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izpildi, sedz prasītājs.

Ja piedzinējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīts par trūcīgu, tiesu izpildītājam ir tiesības samazināt amata atlīdzības taksi.

• Tiesu izpildītājs veic amata darbības, lai izpildītu tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus, to skaitā nolēmumus par:
• • piedziņu (naudas sodu, parādu, darba samaksas, līdzekļu bērna uzturēšanai, notāru, advokātu un tiesu izpildītāju amatu atlīdzību u.c. veida piedziņu);

•  
  • prasības nodrošinājumu;
  • telpu atbrīvošanu (izlikšanu);
  • ievešanu valdījumā;
  • tiesas piespriestās mantas nodošanu piedzinējam, kā arī citu izpildu dokumentā noteiktu darbību veikšanu (par atjaunošanu darbā, par iznomātu priekšmetu izņemšanu no personas valdījuma u.c.);
  • saistību piespiedu izpildi;
  • izsoles rīkošanu nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā;
  • mantas konfiskāciju;
  • starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

• Pēc ieinteresēto personu lūguma tiesu izpildītājs:
  • piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus;
  • fiksē faktus pierādījumu iegūšanai un nodrošināšanai;
  • veic mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā;
  • rīko publiskās izsoles.

• Pēc vienošanās ar ieinteresēto personu tiesu izpildītājam atļauts:
  • sagādāt no valsts, pašvaldību vai privātajām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātpersonām dokumentus, kas viņam vajadzīgi profesionālās darbības veikšanai;
  •  sastādīt izlīgumus tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes stadijā.

Izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi. Ja pēc tiesas sprieduma tiek piedzīti periodiski maksājumi, izpildu dokuments saglabā savu spēku visu periodu, uz kuru piespriesti maksājumi, bet termiņa tecējums izpildu dokumenta iesniegšanai izpildei, sākas no katra maksājuma izbeigšanās dienas.

Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, atbildīgās iestādes par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

Lai ātri un efektīvi veiktu tiesas vai citas institūcijas nolēmumu izpildi, tiesu izpildītājs izmanto Civilprocesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus likumā noteiktajā kārtībā.

Izpildot tiesu un citu institūciju nolēmumus, tiesu izpildītājam ir tiesības atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet parādniekam piederošās telpās un telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas parādniekam piederošas mantas, kā arī tiesu izpildītājs ir tiesīgs piemērot šādus piespiedu izpildes līdzekļus (Civilprocesa likuma 557.pants):

• vērst piedziņu uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;
• vērst piedziņu uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs);
• vērst piedziņu uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;
• nodot piedzinējam tiesas piespriestās mantas;
• izlikt spriedumā norādītās personas un mantu no telpām;
• ievest spriedumā norādītās personas nekustamā īpašuma valdījumā;
• veikt citas izpildu dokumentā norādītās darbības.

Tiesu izpildītājs veic amata darbības tās apgabaltiesas (Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes vai Zemgales apgabaltiesas) teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei izpildu dokuments, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskajām personām - juridiskā adrese), mantas atrašanās vieta vai darbavieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī). Tomēr personai ir tiesības izvēlēties citu tiesu izpildītāju attiecīgās apgabaltiesas teritorijā, jo tiesu izpildītājs var pieņemt arī citus izpildu dokumentus, kuru izpilde veicama tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu Ministru kabinets nosaka tiesu izpildītāju amata vietas, iecirkņus un to robežas. Šobrīd Latvijas teritorijā praktizē aptuveni 100 tiesu izpildītāji vairāk kā 120 iecirkņos.

Informāciju par tiesu izpildītāju prakses vietām var atrast gan telefona grāmatās, izziņu dienestos, gan arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes interneta portālā - www.lzti.lv un Tieslietu ministrijas interneta portālā www.tm.gov.lv.

Zvērināti tiesu izpildītāji (turpmāk - tiesu izpildītāji) ir pašnodarbinātas personas, kas savā amata darbībā pielīdzinātas valsts amatpersonām. Amata darbībā tiesu izpildītāji ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Fiziskām un juridiskām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties viņu profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus. Tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, pildot amata pienākumus, ir obligāti visām personām valsts teritorijā.

Tiesu izpildītāja amatā ieceļ personas, kas ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu un atbilst citām Tiesu izpildītāju likuma 12.panta prasībām. Tiesu izpildītājus amatā ieceļ tieslietu ministrs.